Pagājušajā gadā dabas katastrofas radījušas zaudējumus 313 miljardu ASV dolāru apmērā

2022. gads ierindots piektajā vietā pēc atlīdzību apjoma visā apdrošināšanas vēsturē.

2022. gadā pasaulē notika 421 dabas katastrofa, to kopējais atlīdzību apmērs tiek lēsts 313 miljardi ASV dolāru, liecina pasaules apdrošināšanas brokeres “Aon” veiktā analīze. Mazāk nekā puse (132 miljardi ASV dolāru jeb 42 %) no šiem zaudējumiem bija apdrošināti, un līdz pat 75 % no atlīdzībām saņems tie, kas apdrošinājušies ASV. Latvijā vislielākos zaudējumu rada tādas dabas parādības kā spēcīgas vēja brāzmas, lietusgāzes un stipra snigšana – to nodarītais kaitējums vienam objektam sasniedz 50 000 eiro un vairāk.

Apdrošinātāji 2022. gadu dēvē par piekto lielāko zaudējumu gadu apdrošināšanas vēsturē. Pats postošākais notikums bija viesuļvētra “Ian”, kas izpostīja ASV. Tās nodarītie zaudējumi tiek lēsti līdz pat 55 miljardiem ASV dolāru. Vēl 4 miljardus ASV dolāru lielu kaitējumu nodarīja pagājušā gada martā plūdi Austrālijā un 3,4 miljardus ASV dolāru – viesuļvētras Eiropā.

Eiropas valstis pagājušajā gadā vissmagāk skāra karstuma viļņi, apdrošināšanas gadījumu skaits sasniedza 19 200. Apdrošinātāji šos notikumus skaidro ar klimata pārmaiņām – pagājušajā gadā vidējā gaisa temperatūra pasaulē bija par 0,86 grādiem (pēc Celsija) augstāka nekā 20. gadsimta vidējā temperatūra. 2022. gada vasara Eiropā bija rekordkarsta – par 1,34 grādiem augstāka nekā vidēji 1991.–2020. gadā, bet Apvienotajā Karalistē pagājušā gadā tika fiksēta visu laiku augstākā temperatūra – 40,3 grādi.

Stihiskās nelaimes izraisa desmitiem tūkstošu nāves gadījumu un zaudējumus simtiem miljardu apmērā.

“Aon” ziņojumā norādīts, ka 2022. gadā dabas katastrofās pasaulē dzīvību zaudēja aptuveni 31 300 cilvēku, kas ir krietni mazāk nekā 21. gadsimta vidējais rādītājs (73 200). Pagājušajā gadā aptuveni divas trešdaļas no šiem nāves gadījumiem var tieši saistīt ar karstuma viļņiem, kas skāra Eiropu, Ķīnu un citas valstis. Lielo sezonas plūdu dēļ Dienvidāzijā – Indijā un Pakistānā – gāja bojā tūkstošiem cilvēku. Lieli plūdi bija arī Nigērijā un Dienvidāfrikā, Ķīnā un Brazīlijā.

“Aon” ziņojumā norādīts, ka vislielākie uzlabojumi ir vērojami Āzijā, Āfrikā un Dienvidamerikā. Šajos kontinentos stihisko nelaimju laikā mirušo un bojāgājušo skaits ir samazinājies visvairāk.
Pēc V. Slavinska teiktā, cilvēku centieni cīnīties ar dabas stihijām nes rezultātus.

“Ir uzlabojusies prognozēšana un evakuācijas plānošana, pieaug iespējas sabiedrību ātrāk informēt, stingrāka tiek padarīta būvniecības kontrole,” stāsta “Aon Baltic” pārstāvis. – Tomēr, lai samazinātu dabas stihiju radīto ekonomisko slodzi, ar profilaksi vien nepietiek, lai mazinātu dabas katastrofu radīto ekonomisko slogu – tie, kas ir apdrošinājuši savu veselību, arī materiālos zaudējumus atgūst ātrāk.”
2022. gadā visvairāk apdrošināto zaudējumu pasaulē radīja tropiskās vētras (109 miljardus ASV dolāru), plūdi (66 miljardus ASV dolāru), sausums (54 miljardus ASV dolāru), viesuļvētras un tornado (~50 miljardus ASV dolāru). Šīm stihiskajām nelaimēm izraisīto zaudējumu ziņā sekoja zemestrīces (14 miljardi ASV dolāru), ekstrēmi aukstuma viļņi (10 miljardi ASV dolāru), vētras Eiropā (8 miljardi ASV dolāru), ugunsgrēki (3 miljardi ASV dolāru) un citi iemesli.

Pilns “Aon” dokuments angļu valodā “2023 Weather, Climate and Catastrophe Insight” pieejams šeit: https://www.aon.com/getmedia/f34ec133-3175-406c-9e0b-25cea768c5cf/20230125-weather-climate-catastrophe-insight.pdf